Zīnšu vācele

"Vai zini, kas ir Pērkona Laiva? Vai Laimes Māte būs vēlējusi tai nonākt pie Brīvības pieminekļa?
Nepienāks ne Jurģi, kad še būs Odu Tēva luga Pērkona bērni. Varbūt arī Lielajā dienā Jumis jau būs noķerts, ja Māra palīdzēs. Neaizmirsi ieskatīties te biežāk! Gods kalpot Pērkonam!"

Tā bija rakstīts pirms daudziem jo daudziem gadiem (vismaz 6 pēc vienkāršotās atskaites si-st-ēm-as un saskaņā ar izzūdošās atmiņas rēgu teikto). Un nu pazemīgi un ar bezgalīgu prieku varam vēstīt, ka Lielais Brīdis ir klāt un ilgi gaidītā, Saules vēja dzītā laiva "Pērkons" ir piestājusi krastā visiem iepazīšanai un apjūsmošanai!

Lai saglabātu in-tr-ig-u, lugs saturs paliks šeit plašāk neizklāstīts, tik minēsim dažu tautai labi pazīstamu cilvēku
iespaidus pēc iepazīšanās ar šī teju vai varoņstāsta līčuločiem.

Tas ir stāsts, skumjš un komisks vienlaicīgi, par mūsu ilgām pēc Dzimtenes, kura nekad laikam tā arī nematerializēsies un paliks virtuālajā realitātē, ko latviski sauc par iztēli. Šai brīnišķīgajā lugā ideālās Latvijas meklējumi pārcēlušies starpgalaktiku telpā, kas izklausās gandrīz tikpat bezcerīgi kā - latviešu skoliņa 21. gadsimta sākuma Īrijā.

Alvis Hermanis, režisors

- Ko tu pīpēji, kad šito visu rakstīji?
- Es nesmēķēju.
- Es neprasu, vai tu smēķē.

Ignats, kaimiņš, loģistikas speciālists

Autoram ir izdevies aprakstīt darbības vidi, kas vismaz latviešu lasītājam ļaujas iztēlē spilgti vizualizēties. Vides groteskums un tehniskā neiespējamība kalpo par lugas vitalitātes un dinamisma avotu. Koncentrēti iezīmētie varoņi un to pārsvarā īsie likteņi aptver nereāli plašu kaislību un rīcības lauku, kas kopā ar vētrainajiem sižeta pavērsieniem neļauj atslābt uzmanībai. Luga iemieso prieku par fantāzijas lidojumu un prāta rotaļu. Tās groteska ir optimistiska, bez pašiznīcinošas ironijas. Kopā veidojas dramaturģisks spēks, kas rada latviskā kultūras un vēstures bagāžā, kā arī prāta rotaļa balstītu dzīvesprieku.

Andris Dišs, lasītājs