KK BT bija vēlējis BT savu koklējumu novest lidz uzvarošām beigām - Krustnešu un Slikto Tēvu aizraidīšnai. Kas no tā visa sanāca un kā Tas Viss Galu Galā Izskatījās - par to arī ir šis stāsts...
Pati filma ievelkama nāsīs teitan. FILMA. Fo-rm-āts (kas tas tāds?!) -
DivX. Izmērs - 78 M(ārciņas). Ko-de-ks DivX.3.22b (???) - teitan, ja kādam vēl nav.
Laikam ritot un Pērkontēvam niknus zibeņus metot par Balto tēvu lēnīgumu ir tapis Balto tēvu filmas atjaunināts izlaidums augstākā izšķirtspējā un jaunākā ko-dē-ju-mā. Tad nu lūk, Atjauninātā Filma 480x576 acīs H264 ko-dē-ju-mā (kaut kas šai vārdā šķiet pazīstams - kaut kas no koklēs vārdā ir).
***
Filmas sākumā tiek rādīta tai piešķirtā Pokaiņu servelādes balva
riebīgi nolauzts gabals Pokaņu servelādes ar emblēmu.
Titri : Krīvu Domes piešķirta par daiļu vaidu Balto Tēvu dzīvītes patiesā
apdainošanā Paraksts: Krīvu Krīvs Bērziņtēvs
1. aina
Teicējs uz bildes fona
Teicējs:
Jau 68000 gadu mūsu Dievzemītē atrodas Visuma vieduma centrs. Pokaiņu
meža svētkalna Zikurāta priesteriem nieks vien bija izsaukt šļūdoni, lai
atvēsinātos un izgaiņātu odus, kā arī vadīt visas zemes tautas. Šajā zemē
mīt svētākie no ļaudīm Baltie Tēvi. To galvenā svētnodarbe ir kokļu skandēšana.
Lai saglabātu savu svētumu, viņi ir gatavi bučot zābaku jebkuriem kungiem.
Paralēli var parādīt Pokaiņu karti, Čurļoņa bildi utt., ja tas šķiet lietderīgi
2. aina
Baltais Tēvs uz bildes fona
BT (skandinādams zilbju ritmā 2 kokles): Ja ir dabonami 3 BT, tad katrs
lai skaita savu pantiņu
Mācījām mēs senos grieķus
Raupjām rokām tempļus celt
Piespiedām mēs ēģiptiešus
Piramīdām bluķus velt
Tagad tikai koklēt tiecos
Svētā dzirā mēli mērkt
Svētavotus dučiem radīt
Līdz ar dieviem gavilēt
Sūti manim Laimes māte
Kungu stalti atjājot
Augstu kāpslī viņam kāja
Maz jāliecas bučojot
3. aina
Teicējs uz bildes fona
Teicējs:
Koklēšanas un sava svētuma pārņemti Baltie Tēvi sāka dzīvot kokos un pārtikt
no sēnēm, vēl daļa kļuva par reņģu ēdājiem. Tā tie tapa par mazu tautu, ko
jau daudzus gadsimtus paverdzina krustneši, komunisti un kolonisti. Apspiedēju
uzdevumā vagari nesaudzīgi atrauj BT no koklēšanas un liek tiem šķūrēt ceļus
un būvēt mūra pilis.
4. aina
Vagars uz bildes fona
Vagara sonets:
Braši mūsu rikšotāji staltie
Gribam platus ceļus jāt
Daiļas mūsu staigulotes ņiprās
Ko mūra pilīs priecināt
Ādas pletnes ir cieši rokās
Lai Baltie Tēvi bītos mūs
Ceļus stumt un pilis būvēt
Nav nokratāms šis stingrais jūgs
Lai bruņinieks ar Lāčplēsi peldas
Lai Spīdola ar Laimdotu strīdas
Spaidīsim Baltos Tēvus kā gnīdas
Ceļus plašus še vilksim
Pilis staltas te sliesim
Svešniekiem visu to celsim
5. aina
2 BT velk pa zemi 1.5 m garu koka sprunguli aiz striķiem, kas piesiets
tam katrā galā, tādejādi līdzinot ceļu. Aiz BT iet vagars, kas tos maigi
paskubina ar garu vicu, kam klāt vēl palikušas lapas.
Teicējs fonā:
Pātaga spiež Baltos Tēvus
Smagās šķūtis pavilkt spēt
Nekoklējot paiet dienas
Liktens liek tiem izsusēt
6. aina
Redzams BT uzbūvētais ceļš asfaltēta šoseja
7. aina
BT vāc akmeņus, pametot tos cits citam pa ķēdīti. Katrs akmens tiek noglāstīts
un noskūpstīts
Teicējs fonā:
Svētas rokas Baltiem Tēviem
Akmeņi to visu jūt
Saulei pretim grib tie doties
Nekas nespēs savaldīt
8. aina
BT vagara vadībā krauj zemē akmentiņu rindu, kas atgādina pils pamatus.
Vagars ar vicu norāda uz vietu, kur likt katru akmeni.
Teicējs fonā:
Balto Tēvu slāpju slacīts
Svētakmeņos pārtop granīts
Velti vagars liek tos rindās
Universs tos velk kā magnēts
9. aina
Redzams teletornis
10. aina
Krustnese uz bildes fona
Krustnese:
Es krustnese melnā un staltā
Milzīgu krustu kas valkā
Ar pātagu baurus tik pļaukā
Zābaks tīk man spoži pulēts
Balto Tēvu bārdām pucēts
Viņu asariņām slacīts
Vaiņags spiež man galvu dikti
Vagars cels man mūra pili
Saplosīšu tur to strikti
11. aina
Krustnese efektīgi tuvojas pa asfaltētās šosejas vidu. Baltie Tēvi grūstīdamies
saklūp bučot tai zābakus, kamēr vagars godbijīgi klanās gabaliņu nostāk.
Baltie Tēvi pieceļas no kundzes zābaka melnām mutēm.
Teicējs fonā:
Turiet tīras savas bārzdas
Mērciet dzidrā avotā
Lai nevienas pašas švīkas
Neredz kundzes zābakā
12. aina
Krustnese un vagars. Krustnese kādu brīdi blenž uz teletorni. Tad redzami
tikai viņas zābaki, kas spārda iepriekš rādītos pils pamatus. Tad krustnese
ar rokām rāda vagaram, ka ir gribējusi zemu taisnstūrveida celtni, bet dabūjusi
smailu torni. Vagars bijīgā kūkumā saliktu muguru tiek pletnēts.
Teicējs fonā:
Zemos mūros tumšus darbus
Svešas acis nespēj pelt
Svētakmeņu staltais krāvums
Tikumu liek godā celt
13. aina
BT ar skubu, klupdami krisdami, zūd krūmos. Tur tie atver kokles, sāk
kāri dzert. Tad viens no viniem pamana krūma apakšā sēnes (marinētas sēnītes,
saspraustas uz kociņiem). BT sāk ēst sēnes, bilde aizpeld.
Teicējs fonā:
Apspiedēju sīkās ķildas
Ļauj dzesēt slāpes krūmmalā
Laimes Mātes sēņu dārziņš
Aizved tālāk līksmībā
14. aina
Samurajs uz bildes fona.
Samurajs:
sēnes atved šeit
samurajus viskošākos
sakuras rokās
bāliņi mokās
bušido tiem jāapgūst
kokles džinkst
krustneši bīstas
samuraji šķēpus trin
bāliņi koklē
15. aina
Redzams tikai samurajs, kurš vēcina ar sakuras zaru un izkliedz stiprus
vārdus pret krustnešiem.
Samurajs:
Bānzai, bānzai, bānzai!
Pauze
Spīguļo, saulīt, spīguļo!
Pauze
Ar garaspēku pret karaspēku!
16. aina
Vagars un krustnese pa šoseju ar paceltām rokām iet atmuguriski.
Krustnese: Gitļer kaputt!
Vagars: Dekolonizācija un repatriācija!
Krustnese: Eiropas savienība un NATO
Vagars: Integrācija un asimilācija!
Krustnese: Donnerwetter , Donnerwetter , Donnerwetter
Vagars: Mmmmāāāātj
17. aina
Rituāla koklēšana ar samuraju samurajs sēžot sakrustotām kājām ieņem
malku, pēc tam 3 bāleliņi izklupienā.
Samurajs: Par imperatoru
BT: Par Pērkontēvu
Samurajs: Par imperatrisi
BT: Par Laimes Māti
Samurajs: Par Fudzijamu
BT (triumfējoši): Par Zīīīīīkūūūūūūūrāāāāāātūūūūū
Bilde satumst.
Teicējs fonā satumsušajai bildei:
Dienu koklē, divas koklē
Debesis ar zemi jūk
Nirvāna ir tepat blakām
Svētā brīdī maņas brūk
18. aina
Rāpojošs BT:
- jāparāda, ka aizrāpo garām;
- kameras rāpojiens caur zāli
- kamera uzrāpo mašīnas ritenim
- BT nolūzt (uz 5 sec)
Teicējs fonā:
Stiprākais no Baltiem Tēviem
Koklējumu pamest steidz
Lāčplēsis kaut tu pats būtu
Kokļu stīgas spēkus beidz
- parādās krustnese, kas iedarbina mašīnu un uzgāzē
- bilde samiglojas ar skatu uz BT;
- bilde noskaidrojas un mašīnas vietā ir lauva. Arī mašīnas rūkoņa ir
pārtapusi lauvas rūkoņā. Iestājas fināla bilde ar dusošo BT, kam rokās vagara
vica un blakām kokle. Blakām var būt vāze ar samuraja sakuru tajā (ūdens
krūkas analogs).
Teicējs fonā:
Rīta stundai zelts ir mutē
Bāliņam tas šķiet par daudz
Nirvānā tam gribas palikt
Kas Baltam Tēvam netiks ļauts
Tuksnesis no slāpēm rodas
Svētā rītā guļu liedz
Lauva rūc, lai bāliņš mostas
Nedzird tas, ko zvēriņš kliedz
Sēnes, kokles, samuraji
Neļaus Tevim atmosties.
Optisks māns ir ūdens krūka
Mūžam būs Tev slāpes ciest
Vai, vai, vai, vai
Beigas