Raivis Dzintars: Kas liecina par to, ka latviešu zeme kādreiz ir bijusi pasaules kultūras centrs?
- Ja mēs apskatām seno romiešu, grieķu, indiešu darbus un cienījamu viduslaiku vēsturnieku darbus, tad redzam, ka to jau ir pateikuši viņi. Otrkārt, Latvijas teritorijā ir veikti milzīgi darbi, kādus nekur citur pasaulē atrast nevar. Treškārt, valodnieki zina to, ka mūsu zeme ir indoeiropiešu tautu valodu pirmdzimtene un arī šo tautu šūpulis. Apskatot latvju garamantas un salīdzinot tās ar citu tautu mītiem un leģendām, rodam apliecinājumu tam, ka galvenās zināšanas ir nākušas tieši no šeienes. Citu tautu mīti stāsta arī par gara gaismas, zināšanu nesējiem no letu (Letland latviešu zeme (vāc.)) zemes uz, piemēram, Grieķiju, kā arī par gaismas nesējiem uz Amērikas kontinentu.
- Par kādu laika posmu mēs varam droši teikt, ka tad senlatviešu zeme ir bijuši civilizācijas un kultūras centrs?
- Mūsdienu izpratnē tas bija ļoti sen. Varam runāt par pirmsledus laikmeta civilizāciju, bet arī pēc lielās katastrofas pirms 12 gadu tūkstošiem gadu vēl ilgu laiku senlatvieši bija kultūras nesēji, līdz pirmajai nopietnajai okupācijai pirms 5 gadu tūkstošiem, kad šajā teritorijā ienāca ķelti ģermāņu un anglosakšu senči.
- Katrs latvietis apzinās, ka viena no lielākajām tautas garamantām ir mūsu Dainas. Vai jūs uzskatāt, ka latviešu tautasdziesmas radušās jau pirms ledus laikmeta?
- Jā. Ir tautasdziesmas, kas apraksta ledus laikmetu un ir tautasdziesmas, kas varētu būt vēl stipri senākas. Dainas kopumā vēsta, ka mūsu senču zināšanas ir bijušas daudz senākas un dziļākas nekā citām tautām. Tikai tās ir uzrakstītas simbolu valodā un tās ir jāprot šifrēt.
- Varbūt jūs varētu minēt arī kādu konkrētu četrindi, kurā būtu runāts par ledus laikmetu?
- Jā, ir pat vesela Dainu kopa, kas stāsta par bāra bērniem, kas spiesti aiziet no šīs zemes, jo ir sals, viņi gaida saulīti aiz kalniem.
- Savā grāmatā Trejdeviņi Latvijas brīnumi jūs rakstāt, ka latviešu un lietuviešu valodas ir senākās dzīvās valodas pasaulē. Kā jūs to pamatojat?
- To ir apliecinājuši nopietni valodnieki. Protams, ka to noliedz padomju pakalpiņi. Vēl pagājušā vasarā cienījama zinātniece no Zinātņu akadēmijas pārraidē jauniešiem un bērniem stāstīja, ka vēl nesen nekādas latviešu valodas neesot bijis. Latviešu tauta un tās valoda esot radusies 1918. gada 18. novembrī, mākslīgi apvienojot vairākas ciltis. Līdz tam katrai ciltij esot bijusi sava valoda. Ja mēs paņemam tās latviešu avīzes, kuras rakstīja 1873. gadā, tad redzam, ka brāļi Kaudzītes, Kronvaldu Atis un citi cilvēki ļoti asi uzstājas pret vācu baronu domu, ka neesot ne latviešu tautas, ne valodas. Nu jājautā, kā tad šīs ciltis ar dažādām valodām varēja saprasties Dziesmu svētkos. Tad jau vajadzētu tulku, kas kurzemniekiem tulkotu zemgaliešu valodu, seļiem latgaliešu u.t.t. Tagad jūs redzat, cik zema ir daudzu mūsu vēsturnieku kvalifikācija.
- Jūs meklējat līdzības starp latviešu un seno sanskrita valodu. Kas ir sanskrita valoda? Kāda tai saistība ar latviešu valodu?
- Sanskrits ir cēlies no mūsu senču valodas pirms četriem ar pusi tūkstošiem gadu. Pēc ķeltu iebrukuma daļa mūsu priesteru aizgāja uz Indiju. Tie bija bramaņi, kas tur aiznesa mūsu valodu, un no šīs valodas izcēlās indiešu svētā valoda sanskrits. Sanskrits ir tikai latviešu valodas atspulgi, nevis otrādi. To, ka sanskrits ir cēlies no senākajām Eiropas valodām XX gs. vidū atzinuši nopietni zinātnieki, piemēram, vācu valodnieks Šmits, tikai vietējie okupantu pakalpiņi to nevēlas atzīt.
- Cik daudz šodien latviešu valodā manām saistības ar sanskritu?
- Ir apmēram simts vārdu, kuri ir gandrīz identiski. Pastāv pat uzskats, ka latviešu zemnieks un indiešu zemnieks stundas laikā varētu atrast kopīgu valodu un brīvi sarunāties.
- Jūs esat pētījis arī daudzas Latvijas svētvietas...
- Patiesībā visa mūsu zeme ir bijusi viena vienīga grandioza svētvieta no austrumrobežai līdz pat Latvijas rietumu robežai. Cauri Latvijai iet trīs Galvenās meridiānu līnijas, par kurām sīkāk jau rakstīju grāmatā Trejdeviņi Latvijas brīnumi. Par šīm līnijām zinājuši arī mūsu senči. Vienā no lielākajiem seno svētvietu kopumiem Pokaiņi atrodas akmens, par kuru līdz šim es vēl neesmu neko publicējis. Uz šī akmeņa trīs Galvenās līnijas ir attēlotas. Es esmu ļoti daudz ceļojis un varu droši apgalvot, ka nekur pasaulē nav tik enerģētiski spēcīgas zemes kā Latvija. To man ir apliecinājuši arī citi cilvēki, kas to sajūt, tai skaitā Rasa Rozīte. Viņa uzskata, ka pirmā vietā ir Latvija, tad Korsika, pēc tam Tibeta, Meka, un visas pārējās zemes atrodas stipri zemāk.
- Kā izpaužas svētvietu īpatnības?
- Šīs vietas piešķir īpašas spējas cilvēkiem, kas grib strādāt un darboties. Ar to izskaidrojams lielais izcilo latviešu skaits visā pasaulē. Tikai ilgu laiku latvietis nevarēja būt latvietis, viņam bija jābūt vācietim vai krievam, tagad viņam jābūt amērikānim vai vēl kam citam. Protams, tie, kas lieto narkotikas vai dzer krutku no svētvietu enerģijas nesaņem neko. Nevar gulēt gultā, neko nedarīt un gaidīt, ka no gaisa birs klinģeri. Tā nebūs. Minētajās svētvietās novērojamas arī ļoti daudz neizskaidrojamas un īpatnējas parādības, kuras nekur citur pasaulē nevar sastapt.
- Esmu dzirdējis pieņēmumu, ka par Pokaiņiem un citām Latvijas svētvietām zinājis arī Hitlers, tāpēc viņš devis pavēli nemest bumbas uz Latvijas teritoriju.
- Varbūt, ka Ādolfs Hitlers ir zinājis par Latvijas svētvietām. Katrā ziņā es ar viņu par Pokaiņiem runājis neesmu. Bet, ja nopietni, tad neredzu iemeslu, kāpēc Hitleram vajadzētu bombardēt Latviju. Viņam vajadzēja bombardēt Ļeņingradu, Staļingradu un Maskavu, nevis Latviju. Bumbas nav nemaz tik lētas, lai tās tā pat vien mētātu, kur iegribas.
- Kāda ir Latvijas zinātnieku un valstvīru attieksme pret jūsu atklājumiem un pret senajām Latvijas svētvietām?
- Ziniet, mūsu zinātnieki ir īsti zinātnieki. Čārls Darvins savā laikā ar īsts zinātnieks apzīmēja kādu slavenu ģeologu, kurš uzrakstījis lielisku darbu par Īrijas iežiem. Kad šis ģeologs jau bija pazīstams, cienījams un sveikts akdēmiķis, viņš, staigādams pa kalniem, viena kalna virsotnē pamanīja tādu akmeni, kurš nekā neatbilst viņa izvirzītajai teorijai. Viņam kļūst skaidrs, ka viss viņa iepriekšējais darbs ir tikai pupu mizas, tas nav neko vērts, jo viņš ir smagi kļūdījies. Būdams īsts zinātnieks viņš paņem bomi un noveļ akmeni ielejā, lai tas netraucētu viņa atklājumiem. Mūsu vēstures zinātnieki dara to pašu, tikai Pokaiņus novelt ir daudz grūtāk, nekā vienu lielu akmeni no kalna zemē. Pēdējos gados ir darīts viss, lai Pokaiņus iznīcinātu, apmelotu, nomelnotu, kā arī darītu to pašu ar cilvēkiem, kas Pokaiņus aizstāv. Vēl aizvien Pokaiņi skaitās tikai skaists dabas stūrītis. Tas ir ārkārtīgs negodīgums no zinātnieku puses, lai gan cilvēcīgi viņus var saprast.
- Vai jūs varat minēt vēl kādu konkrētu piemēru zinātnieku meliem par latviešu tautas vērtībām?
- Latvijas Padomju enciklopēdijā 5. daļā 2. sējumā 129. lpp. rakstīts, ka Latvijā pirmatnējās kopienas bija līdz X gs. Ja mēs apskatām darbus, kas izdarīti Pokaiņos, piemēram, zemes darbi 3 4 milijoni kubikmetru, ap 3 milijoni akmeņu, kas ir sanesti un ļoti daudzi apstrādāti, tad darba apjoms ir vismaz 100 milijoni darba dienu. To nevarēja izdarīt pirmatnējās kopienas, to varēja tikai augsti attīstīta civilizācija. Ja mēs atzīstam, ka šeit ir bijusi augstākā civilizācija, tad viss tas, ko augsti godātie zinātņu doktori, profesori, akadēmiķi raksta par Latvijas senvēsturi, ko māca augstskolās, ko skolotāji māca vidusskolās, par ko iznāk Izglītības ministrijas atzītās grāmatas, tas viss ir nekaunīgi meli. Mūsu zinātnieki ir neapskaužamākā situācijā nekā Darvina minētais ģeologs. Šobrīd Pokaiņos 1,5 tūkstoši izcilu arheoloģijas objektu, kas būtu jāaizsargā. Taču tie tiek postīti, laupīti un iznīkst.
- Vai jūs paredzat situācijas uzlabošanos?
- Neskatoties uz to, ka okupantu pakalpiņi manus atklājumus noliedza, ļoti daudzi cilvēki devās uz Pokaiņiem, kad tie vēl bija tikai džungļi, piedalījās vairāk nekā simts talkās un nostājās pret īsto zinātnieku un valdības pozīciju. Uz katru šo talku cilvēki brauca par savu naudiņu, ar savu sviestmaizīti. Mēs neesam saņēmuši nevienu santīmu valsts pabalsta. Viss ir atkarīgs no mums pašiem.
- Vai neesat domājis par skaļākām protesta akcijām, lai aizstāvētu mūsu tautas svētvietas un dižās vērtības?
- Jautājums, kā to attainos Latvijas masu dezinformācijas orgāni. Katram no tiem ir savs saimnieks, savi zinātniskie konsultanti, un esmu viņu melnajā sarakstā savu zināšanu dēļ. Bet es lepojos ar to, ka viņi baidās no manām zināšanām. Es lepojos, ka par disedentu tiku uzskatīts arī padomju gados.
- Kas galvenokārt ietilpst jūsu atbalstītāju lokā?
- Par atklājumiem interesējās daudz jauniešu, studentu, tas mani visvairāk
iepriecina. Otrkārt, inteliģence. Esmu pamanījis dīvainu lietu, ka bieži
parasti lauku vecīši un vecmāmiņas ir inteliģentāki par cienījamiem augstskolu
pasniedzējiem, t.s. elites cilvēkiem. Tas izskaidrojams ar to, ka bieži lauku
iedzīvotāji ir mazāk atkarīgi no telēvīzijas raidījumiem un lielajiem plašzaziņas
līdzekļiem, bet daudz lasa nopietnu literatūru. Diemžēl jāsecina, ka ar retiem
izņēmumiem šodienas jaunatne atrodas uz neskaitāmu reižu zemāka attīstības
pakāpiena, nekā tas bija kādreiz. Uz to man lieliski atbildēja kāds skolēns,
ka par to nemaz nav jābrīnās, jo televīzijā mēs redzam pārsvarā tikai raidījumus,
kas domāti pagrimušiem cilvēkiem muļķīgas filmas, ārzemnieku atdarināšanu
u.t.t. Pavisam maz ir populārzinātnisku raidījumu, maz uzmanība tiek pievērsta
kultūrai, visam audzinošajam. Arī es Latvijas televīzijai piedāvāju bez atlīdzības
katru mēnesi sagatavot vienu raidījumu par kādām izcilām vērtībām Latvijā,
kas tiešām varētu nest Latvijas vārdu pasaulē, ieinteresēt tūristus, no kā
Latvija gūtu milzīgus ienākumus, jo nekur citur tādu vērtību kā Latvijā nav.
Latvijas televīzija ideju neatbalstīja. Vienīgā mana cerība ir iedzīvotāji,
latvieši, kas gatavi paši aizstāvēt savas vērtības.
Patiesā apbrīnā, Kalniņtēvs
Cerot uz tiksanos Pokainu meza, DiT.
Kriivs DaT
Dr. Labietis