Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens
sesijas divdesmitā sēde
1997. gada 4. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Saeimas 4. decembra sēdi paziņoju par atklātu.

Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē nepabeigto jautājumu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.
<drusciņ izgriezts īsumam>
<izvilkuma sākums>
G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji - ja mēs ticam avīzēm un grāmatām, tad ir īpatni, kādus mandātus jūs šeit pārstāvat - un tautas pārstāvji! Runa šodien ir par to, kāda būs mūsu nākamā paaudze un kāda būs mūsu izdevumu struktūra nākamajos gados. Ja mēs nepievērsīsim vērību mūsu jaunatnei, ja mēs viņu nemācīsim, kā dzīvot pareizi un saticīgi, ja mēs viņai nemācīsim dzīvot tikumīgi, tad mūsu tauta ātri izzudīs. Tiem, kuri šeit valdīs, būs arvien lielāki un lielāki izdevumi, kas saistīti ar alkoholismu, ar AIDS, ar sifilisu, ar nez ko... Būs mazākspējīgs darbaspēks, un tautā zudīs uzticība, jo mēs paliksim tāda zagļu tauta, kāda mēs šodien esam. Vismaz Saeimā.

Es eju šodien uz Saeimu un redzu kādus tūkstoš piketētājus, bet mūsu jaunie puiši nelaiž tautu pie Saeimas, it kā tautai nav vietas Saeimas namā. Un šie puiši, tāpat kā tie, kuri ganīja mūsu vecākus un vecvecākus pie vagoniem, neatļauj tautas pārstāvjiem, pa lielākajai daļai ievēlēto pašvaldību pārstāvjiem, tuvoties mūsu tautai svētai vietai - mūsu Saeimai. Šiem puišiem ir uzdots sargāt jūs - padomes pārstāvjus. Bet saprotiet, ka tautai ir apnikusi šī situācija, saprotiet, ka arī es stāvēšu tautas pusē. Mēs iesim cauri šo jauno puišu ķēdei, un viņiem būs jānolemj, vai viņi sitīs vai ne.

Es ienesu plakātus priekš citiem, lai jūs, kurlie, varētu vismaz ar acīm lasīt, ko tauta saka. Kamēr es turēju tos plakātus savās rokās, tie nezināja, ko darīt, bet, tiklīdz iedevu pašvaldības ievēlētiem kungiem tos plakātus atpakaļ, tā šie nāk klāt un sāk viņus baidīt, lai ņem prom. Un vēl interesanti ir tas, ka nāk no mūsu Saeimas deputātiem klāt un, zin, draud... un dauzīja Valdmani... Bet nāca klāt arī no Tautas kopas “Latvijai” Veldres kungs un citi, kas teica: “Nē, turēsimies!” Cik un kas jums pašpārliecinātajiem, savtīgi iedzīvojušamies, cik un kas jums ir jādzird no tautas, lai saprastu, ka jūs rīkojaties ačgārni, ka mēs nedrīkstam šādi rīkoties?

Mums ir šodien bagāta valsts. Dievs mums ir devis ļoti labu klimatu, tranzītceļus, tautu ar veciem, veciem tikumiem un spējām. Un mēs viņu iznīcinām it kā tāpēc, ka naudas trūkst, bet naudas netrūkst. Šonedēļ jau ceturto reizi no vietas es minu šo vienu mazo sīkumu - tos 20 miljonus latu, kas iet garām tāpēc, ka nevar ierakstīt zemesgrāmatā Rīgas ostas zemi. Bet kaut kā mūsu pašpārliecinātie grēkāži to nedzird un nespēj ierakstīt to zemi zemesgrāmatā. Un mums it kā trūkst naudas budžetā. Saprotiet - papildu naudas ārstiem vai skolotājiem.

Pirmajā instancē tā tiek izdota Latvijā. Tā nauda aprit Latvijā, nāk atpakaļ budžetā. Bet mums ir jautājums: “Kādu tautu mēs gribam? Neizglītotu tautu? Tautu bez tikumiem? Neveselīgu tautu?” Ja mēs sāksim klausīties un darīt tieši pretēji, lai mums būtu tauta, ar kuru mēs varētu būt lepni visā pasaulē...

No Pokaiņiem aizbrauca dieviete Lēto uz Grieķiju, dzemdēja dēlu Apollonu un vēl vienu augstu grieķu dievu, tās mazdēls kļuva par medicīnas dievu, par ārstēšanas dievu, grieķu mitoloģijā. Un tie braukāja šurp un turp - ceļā no Pokaiņiem uz Grieķiju bija četras pilis jeb tempļi, kur viņi pārnakšņoja tanī ceļojumā. Tie vēl šodien stāv.

Mūsu tauta ir ar dziļām un spējīgām tradīcijām, ar visdziļāko kristīgo mācību - ne ar ļaunu, bet ar kaunu... Mūsu vērtīgā tauta tiek iznīcināta tāpēc, ka jūs spiežat pogas, uzklausot, manuprāt, tos, kuri saņem rīkojumus no Maskavas vai no čekas, vai no Centrālās komitejas, bet jūs neuzklausāt tautu. Tauta tur stāv, tautas pārstāvji! Daudz labāki pārstāvji nekā mēs. Un mēs viņus pat nelaižam mūsu ēkai klāt!

Draugi, runa šodien ir par to, kāda nākotne būs mūsu tautai... Cik tikumīga, cik dzīvesspējīga, cik kristīga pasaulē būs mūsu jaunatne. Un mēs atkal pateiksim, ka mums it kā nav naudas vai ka nav gribas. Mēs gribētu audzināt jaunus komjauniešus, kuri stāvēs rindā, klausīs un sargās tādus kā mūs. Es jūs aicinu tomēr darīt citādi. Balsosim, uzņemsimies atbildību par to, kāda tikumība, kādas dzīves vērtības tiks mācītas mūsu jaunatnei. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Jirgena kungs, par tēmu jārunā...”)

Es jūs aicinu dziļi padomāt, vai jūs patiešām esat jau tik tālu kļuvuši par šīs padomes pārstāvjiem, ka jūs patiešām gribat audzināt komjaunatni, nevis latviešus. Paldies.

<izvilkuma beigas>

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

pilns teksts atrodams : http://www.saeima.lv/latvian/steno/st_97/st0412.html